Saeima 2024.gada 12.decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025.gada 1.jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā PVN maksātājam, kas saņem pārrobežu pakalpojumus vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, informē Finanšu ministrija.

No 2025.gada 1.jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga, informē VID.

Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Īpašais PVN režīms maziem uzņēmumiem”, kurā skaidrota iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa aprēķināšanas kārtība, kas mainījusies saistībā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā no 2025.gada 1.janvāra.

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, 2024.gada 12.decembrī pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, informē Saeima.

Fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, vēlas izīrēt savu dzīvokli platformās Booking.com un Airbnb.com. Vai tā drīkst nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, bet izmantot tā saukto paziņoto saimniecisko darbību, kad no ieņēmumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā? Vai ir pienākums kļūt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, ja tiek saņemti pakalpojumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmuma (Booking.com), ja ir atļauta paziņotā saimnieciskā darbība? Ja ir jākļūst par PVN maksātāju, vai IIN no dzīvokļa izīrēšanas ieņēmumiem aprēķina un maksā no summas ar PVN? Vai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanas ieņēmumu gūšanu?

Birojā atskan telefona zvans. Klausulē kādas sievietes balss, kura stāsta, ka viņai pieder komercsabiedrība, kura šobrīd veic dzīvojamās mājas būvniecību ar mērķi to tālāk izīrēt... “Izīrēt vai iznomāt?” pārtraucu es… “Izīrēt!” atbild viņa. “Īstermiņā vai ilgtermiņā?” jautāju es. “Kāda šķirba? Ilgtermiņā!” atcērt viņa. “Šķirba – VID uzrēķina summā,” atbildu viņai.

Pie grāmatvežiem straumēm plūstot fiziskas un juridiskas personas ar lūgumu palīdzēt reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un sakārtot pagātnes problēmas. Kādēļ tieši tagad? Kur ir problēma?

Saimnieciskās darbības veicējs sniedz viesu uzņemšanas un izmitināšanas pakalpojumus savā brīvdienu mājā, ko iespējams rezervēt arī Booking.com. Vai, piedāvājot pakalpojumus platformā, jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā?

2023.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma spriedumu lietā A42-00784-23/3, ar kuru tika mainīta kārtība, kā turpmāk Valsts ieņēmumu dienests un tiesa skatīs lietas par nodokļu maksātāju tiesībām atgūt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.

Diemžēl likumos nav teikts, kā rīkoties situācijā, kad nav attaisnojuma dokumenta - rēķins vai kases čeks ir pazaudēts vai arī nav izsniegts. Piemēram, darbinieks vietnē Booking.com rezervējis viesnīcu komandējumam Itālijā, izmantojot uzņēmuma bankas karti. Rēķina nav, un nav iespējams to dabūt. Kā pareizi grāmatot šādus izdevumus? Vai jāraksta kāda grāmatvedības izziņa? Vai jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja nav iespējams dabūt attaisnojamo dokumentu un par darījumu liecina tikai apmaksa bankā?

Straujās ekonomikas digitalizācijas iespaidā beidzamajos gados īpašu popularitāti un uzticību iemantojušas dažādas digitālās platformas, ar kuru palīdzību komersantiem iespējams padarīt savus pakalpojumus pieejamus plašai klientu auditorijai. Restorānu, taksistu, transportlīdzekļu un dzīvokļu īstermiņu īres pakalpojumi šobrīd atrodas klikšķa attālumā. Tomēr līdz ar ekonomikas digitalizācijas radītajām ērtībām parādījušies arī atsevišķi riski – komersantu veiktie darījumi un gūtie ienākumi ir grūti izsekojami, un tie ne vienmēr pilnībā tiek atspoguļoti nodokļu deklarācijās.

Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja piedāvā izmitināšanas pakalpojumus. Lai piedāvātu šo pakalpojumu, tiek izmantota tīmekļvietne “Booking.com”. Par pakalpojumiem no “Booking.com” saņemts rēķins. Savā norēķinu kontā SIA saņem starpību no rezervāciju ieņēmumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā PVN deklarācijā jāuzrāda šī ieņēmumu summa?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, sev piederošā dzīvoklī (dzīvoklis atrodas Latvijā) sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumu, izmantojot vietnes “Booking.com” pakalpojumu. Par septembri “Booking.com” uzņēmumam atsūta pārskatu par ieņēmumiem šajā mēnesī 945 EUR apmērā un izraksta PVN rēķinu par saviem pakalpojumiem 113,40 EUR apmērā. Uzņēmums saņem savā norēķinu kontā starpību 831,60 EUR. Kura no šīm summām būtu jāuzrāda PVN deklarācijā?

Rubrikas “Nodokļu smilšu kaste” vadītāji, Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki Dr.oec. Justīna Hudenko un Dr.oec. Māris Jurušs analizē studentes Ilzes Varlamovas atziņas par nodokļu piemērošanu sadarbības ekonomikā!