Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.

Revīzijas nozīme

Revīzija ir instruments, kas ļauj laikus identificēt būtiskus riskus un iespējas, stiprināt uzņēmuma pārvaldību un veicināt pamatotu, ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un sniedzot uzņēmuma īpašniekiem neatkarīgu pārliecību par tā finansiālo stāvokli.

Pēc Revīzijas pakalpojumu likuma revidenta galvenais uzdevums ir sniegt atzinumu, kas ir neatņemama revidenta ziņojuma daļa un kur skaidri izteikts viedoklis, vai gada pārskatā ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar piemērojamajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Praksē revīzijas process neaprobežojas tikai ar grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi.